Ginta
Hej, hej!
Redzi, nu, tepat vien esam un nekur neviens nav pazudis! :)
Droši vien gribi zināt, kas jauns mūsu pusē, ja jau atvēris/usi šo blogu. Tad nu tā...
Heloween party
Jap, jap, biju upuris vispasaules Heloween svinēšanas tendencei... Jāsaka, ka riņķī apkārt nestaigājām un nediedelējām končas, bet jautri bija tik un tā! :) Kā jau ierasts ERASMUS studentu vidū, jārīko ballīte kempingā! :) Sākumā vairāki bija sarūgtināti par to, ka visvarenais "Systemboulaget" ir slēgts taidienā, bet pēcāk iznāca, ka tas nebūt nav galvenais iemesls jautrai ballītei. Tā nu visvisādi mošķi, raganas, vampīri, spoki, "sakosti" cilvēki un citādi radījumi sastapās uz lielo balli. Mani šajā ballē bija apņēmis EMO gars. Jāsaka - daudz nevajag, lai būtu jautri un forši visas nakts garumā, sevišķi, ja ierasto TUC-TUC-TUC izdodas nomainīt pret kaut ko ausij tīkamāku... :)
Nobeidzām jau otru kursu!
Jap, tas brīdis laimīgi pienāca pagājušās nedēļas nobeigumā - ceturtdien pieveicām 4h rakstisko eksāmenu, un aidā-4dienu brīvība! :) Nebija jau tik traki, bet prieks tik un tā! 700 lpp grāmata pievarēta un "izlikta" uz dažām eksāmena lapiņām...
Satikām Ģirtiņu Trondheimā!
Kad bijām nolēmuši, ka uz Norvēģiju nebrauksim, Ģirtiņš saka, ka viņam tur frisbija spēle 7.novembrī. Tā nu laimīgi par kursa nobeigšau krāmējamies Žozītē un agrā piektdienas rītā dodamies uz Trondhrimu. Jāsaka, ka zviedri nav paši čaklākie ceļu tīrītāji un kaisītāji, līdz ar to ceļš diezgan sniegpilns, lēns un diezgan kājas trīcinošs... Šķērsojot Norvēģijas robežu, visas bēdas pazūd kā nebijušas, jo te pat īsti sniega nav... Savādi... Lai nu kā, turpinām braukalēties un jau pavisam drīz satiekam ilgi neredzēto draugu Ģirtiņu un viņa draudzeni no Kanādas Emīliju (ļoti jauks cilvēks!). Atkalredzēšanās prieks ir neaprakstāms! :) Tik forša sajūta satikt tālumā savējos!
Pēc lielajiem priekiem dodamies iepazīt Norvēģijas vidienes pērli - Trondheimu. Pēc TIC apmeklējuma gan atklājas, ka pilsētā ir vien dažas apskatīt vērtas vietas (tā saka TIC dāma, kas nav īpaši ieinteresēta mūsu vēlmēs). Neko darīt, ķeramies klāt tām pašām!
Pirmā pietura - Nīdarūsas katedrāle - lielākā Viduslaiku būve Norvēģijā, kas jau izsenis ir bijis daudzu svētceļotākju galamērķis. Mums par prieku katedrālē skan ērģeļu mūzika kāda ērģeļu festivāla ietvaros, līdz ar to apskate izvēršas vēl baudāmāka! :) Jēj-jēj! Pievienotā vērtība! :))
Tālāk turpinām savu pastaigu gar upi līdz senajai pilsētas daļai, kur upes malā uz pāļiem saceltas skaistas, krāsainas koka mājiņas... Pavīd viedoklis, ka izskatās gluži kā Venēcijā... Nju, ne īsti, net tuvu tam ir! :)
Pēcāk mūsu ceļā stājas pasaulē (vai arī Eiropā, īsti neatceros) pirmais velo lifts, kas paredzēts velosipēdu nogādāšanai diezgan augstajā un stāvajā kalniņā... Esam kājiniekos, un šī iespēja paliek neizmantota, tomēr izbrīna vērta ir tik un tā!
Un te nu esam - visa Trondheima un Trondheimas fjords mums pie kājām! :) Skats tiešām iespaidīgs un mudina mūs pabraukt kaut mazuliet laukā no pilsētas, tuvāk ūdeņiem un tā teikt, ieturēties...
Nemaz ilgi nebija jāmeklē! :) Rādās, norvēģiem tā pie ūdeņiem piekļūšana daudz vienkāršāka kā zviedriem. Te nav māju un privātīpašuma robežu līdz pašam krastam. Esam priecīgi par jauko skatu, silto saulīti un garšīgajām, līdzpaņemtajām pusdienām! :) Pēc tam vēl mazuliet izkustēšanās ar frisbija šķīvīsa pamētāšanu/paķeršanu, un esam gatavi doties atpakaļ pilsētā..
Pēc paviesošanās lielveikalā, atceļā uz pilsētas centru nejauši uzduramies Otrā Pasaules kara zemūdeņu noliktavai... Ir patumšs, bet tik un tā - mazā zemūdens daļa vilināt vilina apskatniekus. Pati ēka milzīga, saglabājušās un apskatāmas arī zemūdeņu "iebrauktuves" tajā - baisi dziļas izskatās...
Pēcāk vēlreiz dodamies baudīt pilsētu, šoreiz naks apgaismojumā, apskatām arī karaļa pili. Ieejam Maķītī, lai pamielotos ar gardo, uzmundrinošo kafiju atpakaļceļam... atvadu skāvieni,vēlējumi... un esam ceļā uz Zviedriju...
Bet diena ar to nebeidzas, jo Ginta pēkšņi izdomā, ka jābrauc takš pa E6 (un nevis E14) ceļu... Pēc kāda laiciņa ir sajūta, ka kaut kas ne tā, bet Östersund virzienu noķeram tik un tā... Bet tā sajūta kaut kā nepamet. Kad šķērsojam robežu un saprotam, ka tā tiešām bija citādākā, saprotam, ka esam kaut kur citā vietā... Bet - viss kārtībā! Pēc apmēram 40km braukšanas pa pilnīgu nekurieni kalnos attopamies netālu no Åre, un nu ir skaidrs, kur esam un kā braucām... Sanāca aomēram 100km līkums. Ja brauktu dienā, noteikti būtu skaisti skati, jo visu laiku jutām, ka balti sniegotie kalni tepat vien ir... Re ku arī mūsu brīnumdarbs. Pareizais ceļš - tas veirāk pa kreisi.. :p
Baseins
Beidzot! Beidzot! Beidzot! Mums tepat pie kempinga in peldbaseins, taču līdz šim nebija kaut kā sanācis tur paciemoties (4Ls par reizi bik attur). Tad nu pirmdien krāmējām dvieļus un peldtērpus somās un devāmies iepazīt tuvo kaimiņu. Ūdens silts, celiņi forši, peldās labi... Tomēr ne jau tikai peldēšana mūs interesē, gribas arī tās trubiņas izmēģināt, kas tik kārdinoši rēgojas ārpusē... Rūdim tā bija pirmā pieredze, man jau nez kurā... Bet vīlāmies abi.. Lēnas un diezgan garlaicīgas. Ātrākā no trim arī prieku nesagādāja, jo skrāpēja muguru.. Secinājums - Līvu akvaparks ir daudz labāks par šo... Bet peldēt gribas, būs vien jāiet vēl kādu reizi.
Tas laikam īsumā viss par un ap to, kā mums te iet... Šodien iesākām savu vienīgo kursu tūrisma nozarē un ceram, ka par spīti ļoti lielajam darba apjomam, būs interesanti! Tūrisma departamentā var dabūt kafiju/karstu šokolādi/kapučino par brīvu! Tas priecē ļoti, ļoti!
