svētdiena, 2009. gada 27. septembris

Tērpu balle un pārgājiens

hei hei hei!!

Tērpu balle

Pagājušajā nedēļā par godu kārtējai dzimšanas dienai kaimiņos notika ballīte. Šoreiz tā tik tiešām izcēlās, jo gaviļniece norādīja obligāto ģērbšanās stilu-viss, izņemot apģērbu. Un patiešām tas tika ņemts vērā daudz nopietnāk nekā, kā vēlāk izrādijās, bija cerējusi namamāte.
Lielā skaitā pārstāvēti un pielāgoti tika atkritumu maisi, folijs, tomēr parādijās arī īpaši ekstravagantas iezīmes-autoriepas, krēslu palikņi un tūrisma paklājiņš Gintas izpildījumā



Paciņu nedēļa

vuuu..sajūta kā ziemassvētkos. Iesākumā saņēmām sūtījumu no Gintas mājām ar sen kāroto maizi un daudziem citiem labumiem, pēcāk kārta nāca pirms kāda laika jau iegādtai teltij. Kā noslēdzošo saņēmām paku no manām [Rūda] mājām ar tēvzemē aizmirstām biksēm un citām gana ģeldīgām padarīšanām. Paldies visiem sūtītājiem. Gaidam vēl :D:D:D

Zupas ceturtdiena

iknedēļu ceturdienās studentu pašpārvalde rīko zupas virtuvi. Par samērīgu cenu -30 sek, iegūsti iespēju ēst zupu un kādu otro ēdienu cik iekšā dabūt jaudā. Mans rezultāts 3 škīvji, Gintas 2. Garšīgi no tiesas!! Studentu visai iecienīts pasākums, jo tauta sarodas nepajokam daudz.

Pārgājiens



pats svaigākais no notikumiem. Pirms apmēram 4 h atgiezāmies no 3 dienu gara piedzīvojuma Zviedrijas un Norvēģijas pierobežas kalnos. Neticamas ainavas, plašumi, kur ieskrējušās vēja aukas mērojas spēkiem ar ik katru kas lielāks par ķērpi.
Pārgājienu organizēja skolas studentu sporta klubs. Kopā bijām 17 cilvēki, kuri par spīti piektdienas nemīlīgajam laikam 7:30 piektdienā jau rāpās mašīnās un devās uz 200 km attālo mērķi.





Autoceļš visus dabas un svaigā gaisa kārotājus pieved pie lielākās bāzes stacijas Zviedru pusē. Tālāk ceļu iespējams veikt tikai dažos veidos -kājām, ziemā ar slēpēm vai sniega močiem, vai helikopteru. Pēdējais paŗsvarā tiek lietots lai piegādātu produktus citām bāzes stacijām un dabas untumu gadījumā [ar tādiem cīnījamies arī mēs] no maršrta noceltu bezspēcīgos.

Kopējais maršruta garums ap 47 km. Ik pēc 6-10 km neparedzētiem gadījumiem paredzētas kalnu būdiņas. Lai sasildītos, tās lietojām arī mēs. Katrā pieejams telefons, kas lietojams ārkārtas gadījumos lai izsauktu glābējus. Mājiņas pie zemes nostiprinātas ar trosēm..tas vējam, kurš tādas ēd pusdienās.



Ik katrus padsmit kilometrus sastopama stacijas ēka, kur iespējams paŗnakšņot, nomazgāties un dabūt brokastis. Pirmajā naktī šo plezīru mēs ar Gintu nezimantojām un gulējām teltī..nakts gaitā gan cēlos augšā lai telts mietiņus stiprinātu ar 20 kg akmeņiem, jo nosacītais aizvējš diži mūsu guļvietu nesargāja.



Ceļš šeit kā jau pa kalnainu apvidu-te augšā, te lejā. Te pa upes gultni, te pa purveli. Mazās glābšanas mājiņas un norādes zīmes ir galvenās civilizācijas liecinieces šeit. Pārējais-kalni, upes, ezeri un ielejas.





Liels paŗsteigums bija sastaptie ziemeļbrieži. Tie ikgadējo tūristu armādu un bauru laika dēļ, tuvu skatāmi.



Otrajā dienā pēdējo stundu veicām krietnā lietū un vējā. Jūtot dabas pārspēku un uzzinot ka telti par velti atļauts celt 3 km attālumā no bāzes stacijas nolemjam samaksāt ne mazo naudu un palikt iekšā. Toties sauna un brokastis kā arī silta gulta pāŗāk netraucēja.



Nākamā diena sākas ar sliktas ziņas vēstošiem barometra rādītājiem. Spiediens krītas, vējš ceļas, arī lietus nekautrējas ierasties. Rīt klāt būšot arī sniegs (ar ledāju apmēram 500 m attālumā no bāzes stacijas no rīta ar sasveicinājāmies).
Dažu stundu laikā attapāmies ejot kārtīgā vētrā. Sausa nepalika neviena ražotāja jaka. Iešanas ātrums šodien pieklājīgs, jo stāvēt nozīmē salt. Pēc 4 h esam tik vien kā dažus km no sava izzejas punkta, lietus aprimstas, atstājot tikai vēju...Lielisks pārgājiens!







svētdiena, 2009. gada 13. septembris

Mācāmies un baudām rudeni

Mācības
Mācības mums jau rit pilnā sparā... Pirmais raksts/grāmata ir piebeigti un arī pirmais review (recenzija) angļu valodā ar iesniegta vērtēšanai... Nebija jau nemaz tik traki, tagad tik jāturpina lasīt kursa grāmata un paralēli jāapgūst zviedru valoda. Pēc divām nedēļam mēs kārtosim testu zviedru valodā, pēc kura tiks noteikts mūsu zināšanu līmenis un tas, vai varam turpināt valodas apguvi arī 2.līmenī... Tā kā tagad esam diezgan ļoti iekšā tajā visā. Lai būtu vēl foršāk un zviedriskāk, klausamies zviedru rādžiņu... Patīk jau, sevišķi, ja kaut ko var saprast.

Plostu cīņa
Mittuniversitetet ir sava pieeja pirmkursnieku (un arī ERASMUS studentu) iesvētīšanai - tiek rīkotas dažādas sportiskas aktivitātes 3 dienu garumā, kad katras fakultātes jauniņie cīnās par punktiem. Pirmajā vakarā tas bija brenball - zviedru izpratne par beisbolu. Inčīgi vispār, jo visiem ir, ko darīt. Princips līdzīgs - met bumbiņu un skrien, cik tālu vien vari aizskriet. Otrā dienā bija dažādi, kopumā 9 pieveicami uzdevumi - telts uzcelšana un nojaukšana pēc iespējas ātrākā laikā, ugunskura iekurināšana, bumbiņu samešana spainī, "aklo" vadīšana pa noteiktu maršrutu, skriešana pa paceltu dēli turp-šurp, garākās dzīvās ķēdes izveidošana, botas mešana un kaut kā tā... Dikti jauka izklaide, ja galīgi negribas sēdēd mājā... Un protams, Internatioanl guys the best! ;)


Trešās dienas pārbaudījums - pēc iespējas ātraka finiša sasniegšana pašu konstruētā plostā. Auksti bija dikti, tomēr arī šeit starptautiskā komanda pierādīja, ka nav nekādi vārguļi. Kopvērtējumā palikām astotie,kas skaitās labi.. :)

Plostā - Angus (Austrālija), Maksims (Beļģija), Martins (Zviedrija), Anika (Vācija)


Brauciens ar kuģīti

Diena gan pagadījās dikti lietaina, tomēr devāmies jaukā braucienā ar kuģīti pa Storsjon - lielo ezeru. Pēc divām stundām apstājāmies kādā salā, kur bija kāda zviedru vidū populāra pils, kur tagad ir ierīkots restorāniņš un ir iespēja arī pārnakšņot.


Bez šīs ļoti skaistās celtnes salā bija arī skatu tornis, no kura pavērās skaists skaits uz ezeru un tuvāko apkārtni. Viss jau būtu skaisti un labi, tomēr.. Mums šeit bija jāpavada 2 stundas... Un darīt īsti nebija ko.. Ta nu devāmies iekšā mežā un pieveicām skaistu pastaigu apkārt pus salai. Ak, jā, salā bija tik ļoti daudz īsmataino usneju kā nekur! Prieciņš mums, kas tagad zin, kas tie ir par matiem, kas karājas no kokiem... :)



Ak, jā, šim ezeram ir arī savs biesmonītis, līdzīgi kā Loknesa briesmonītis Anglijā.


Sportiskās aktivitātes

Tā kā neesam baigākie nekustīgā dzīvesveida piekritēji, pieteicāmies univesrsitātes piedāvātajām sportiskajām aktivitātēm. Tgad divas reizes nedēļā ejam uz badmintona nodarbībām un vēl divas uz bolderingu. Jap! Man ir jauna aizraušanās! Badmintons! Kas to būtu domājis, ka kaut kas tik ļoti vienkāršs var būt tik foršs! :)

Protams, kāpelēšanas prieki! :) Esam iepazinušies ar dažiem ļoti jaukiem zviedriem/kāpējiem. Šodien ar vienu ģimenīti bijām kopīgā kāpšanas ceļojumā uz 50km attālo Stugun pilsētiņu. Kāpām, kāpām, un tad lietus visu prieku izjauca! Bet tik un tā - tas ir tik forši, ka kāpelēšanas vietas te ir tik tuvu! :)



Kulinārās izvirtības
Zviedri ir dikti lieli saldumu mīļi, sevišķi kanēļbulciņu mīļotāji. Tā nu arī mēs kādā dienā izdomājām, ka mums gribas garšīgas kanēļbulkas un sākām cepšanas procesu. Laikam kaut kas nebija ar mēness fāzēm, jo pilnīgi viss, sākot jau ar pārcietinātu mīklu nogāja greizi. Galarezultāts aptuveni šāds..



Jap, tā nu mums te čāpojas... Ceram uz nedaudz siltāku laiciņu un mazāk darāmā skolā! :)

trešdiena, 2009. gada 2. septembris

Pirmā mācību nedēļa

Māja

Beidzot mazo kempinga mitekli var saukt par mājīgu...pēc vairākkārtējas mēbeļu pārstumdīšanas, liekas atrasts gana tīkams un praktisks variants. Sarkanā Krusta veiklā par 3 eirikiem iegādājām paklāju, un arīdzan citas noderīgas lietas

ahaa..1 septembris...



diezgan formāla padarīšana, ar kautkāda svarīga gurķa uzrunu, kas noteikti bija tā pati, ko viņš lietoja pagājušajā gadā. Pēcāk arī ieraugām pārējos studentus...daudz no vācijas, francijas, kā arī no Bangladešas un irānas. Šiem liekas Ziemeļeiropa ir kļuvusi par tādu kā apsolīto zemi, tapēc ikviens, kam nav slinkums brauc šurp. Tā jau viss būtu okidoki, bet šiem īsti netīk lietot angļu valodu, kā arī kultūras paražas rādās ir krietni savādākas, drīzāk teiktu -sāvādas, tanī pasaules daļā no kurienes šie ļautiņi nāk. Nu nēz laiks rādīs, bet pagaidām neieskaitu viņus starp favorītiem savā paziņu sarakstā

Aļņu parks


vienā no pirmajām dienām devāmies organizētā braucienā uz aļņu parku. Patiesību sakot negaidīju ko tādu. Šīs vietas īpašnieks savu pirmo alni ieguva pēc tam kad to bija notriecis auto. Pēc atveseļošanās alnis īsti vairs nevēlējas doties atpakaļ uz mežu, un tā sākas bizness

Šobrīd viņam ir padsmit alņu, gan lieli, gan mazi. Nezinu vai tas ir labi vai slikti, bet alņi ir tik ļoti pieraduši pie cilvēkiem, ka diezgan droši var iet arī to aplokā. Par spīti tam tomēr bijību šis dzīvnieks izraisa, jo 600 kg un 2 m augstais stāvs galu galā nav nieka lieta, nemaz nerunājot par iespaidīgajiem ragiem, kuri kā izrādās aug par veselu cm dienā un izskatās kā mīksts suseklis no ārpuses.

Liekas, ka ferma piedāvā visu-aļņu pienu, papīru gatavotu no aļņu kakām, kas izrādās ir ekskluzīvs un dārgs produkts attiecīgajā tirgū, suvenīrus no ragiem, iespēju gulēt kopā ar aļņiem utt...


Kāpšana


Izrādās ka 10 minūšu brauciena attālumā slēpošanas kalna pakājē atrodas arīdzan lieliska kāpšanas vieta, turklāt ar krietni varenu maršrutu dažādību un klāstu. Dienā kad devāmies kāpt pūta gana stindzinošs vējš, kas tā vien mudināja mest nodarbi pie malas un jau pēc nieka 3 h atgriezties kempingā.

pirmās lekcijas...vidzemes augstskola labāka


pirmās lekcijas ātri vien ļāva nonākt pie secinājuma, ka LV izglītības sistēma tomēr ir ne tikai galvastiesu, bet pat visa cilvēka stāva parāka. Vienlaicīgi notiek tikai viena lekcija neskaitot ,zviedru valodu. Uz pirmajām piecām nedēļām tā ir business leadership and communication- kaut kāds apvienojums starp vadības spēju attīstību skatot tās caur komunikācijas prizmu. Lielākā problēma-pasniedzējam vienlīdz trūkst kā pirmā tā otrā īpašība. Nezinu vai nepārliecināts cilvēks var mācīt ko par vadības zinībām, turklāt manāmas krietnas problēmas ar angļu valodas lietošanu un tās gramatikas izpratni no viņa puses.

Mācības balstās primāri un tikai primāri uz paša ieguldījumu. Lekcijās iegūtais pielīdzināms 1%, un tas nav no tiem vērtīgākajiem % manā skatījumā


Ballītes


katru vakaru notiek kāds saviesīgi sociāls pasākums arīdzan. Kā likums tie lielākoties beidzas kādā no krodziņiem. Šo daļu gan pa lielam izlaižam, jo pļēgurošana nav ne garā, ne arīdzan kabatā, jo par 0,5 l alus jāmaksā no 45-59 sek, kas attiecīgi ir 4,5-5,9 eiriki

bez tam notiek arī interesantāki pasākumi-piemēram sporta turnīri starp fakultātēm, kur piemēram jāspēlē zviedru interpretācija par beisbolu.