trešdiena, 2009. gada 2. septembris

Pirmā mācību nedēļa

Māja

Beidzot mazo kempinga mitekli var saukt par mājīgu...pēc vairākkārtējas mēbeļu pārstumdīšanas, liekas atrasts gana tīkams un praktisks variants. Sarkanā Krusta veiklā par 3 eirikiem iegādājām paklāju, un arīdzan citas noderīgas lietas

ahaa..1 septembris...



diezgan formāla padarīšana, ar kautkāda svarīga gurķa uzrunu, kas noteikti bija tā pati, ko viņš lietoja pagājušajā gadā. Pēcāk arī ieraugām pārējos studentus...daudz no vācijas, francijas, kā arī no Bangladešas un irānas. Šiem liekas Ziemeļeiropa ir kļuvusi par tādu kā apsolīto zemi, tapēc ikviens, kam nav slinkums brauc šurp. Tā jau viss būtu okidoki, bet šiem īsti netīk lietot angļu valodu, kā arī kultūras paražas rādās ir krietni savādākas, drīzāk teiktu -sāvādas, tanī pasaules daļā no kurienes šie ļautiņi nāk. Nu nēz laiks rādīs, bet pagaidām neieskaitu viņus starp favorītiem savā paziņu sarakstā

Aļņu parks


vienā no pirmajām dienām devāmies organizētā braucienā uz aļņu parku. Patiesību sakot negaidīju ko tādu. Šīs vietas īpašnieks savu pirmo alni ieguva pēc tam kad to bija notriecis auto. Pēc atveseļošanās alnis īsti vairs nevēlējas doties atpakaļ uz mežu, un tā sākas bizness

Šobrīd viņam ir padsmit alņu, gan lieli, gan mazi. Nezinu vai tas ir labi vai slikti, bet alņi ir tik ļoti pieraduši pie cilvēkiem, ka diezgan droši var iet arī to aplokā. Par spīti tam tomēr bijību šis dzīvnieks izraisa, jo 600 kg un 2 m augstais stāvs galu galā nav nieka lieta, nemaz nerunājot par iespaidīgajiem ragiem, kuri kā izrādās aug par veselu cm dienā un izskatās kā mīksts suseklis no ārpuses.

Liekas, ka ferma piedāvā visu-aļņu pienu, papīru gatavotu no aļņu kakām, kas izrādās ir ekskluzīvs un dārgs produkts attiecīgajā tirgū, suvenīrus no ragiem, iespēju gulēt kopā ar aļņiem utt...


Kāpšana


Izrādās ka 10 minūšu brauciena attālumā slēpošanas kalna pakājē atrodas arīdzan lieliska kāpšanas vieta, turklāt ar krietni varenu maršrutu dažādību un klāstu. Dienā kad devāmies kāpt pūta gana stindzinošs vējš, kas tā vien mudināja mest nodarbi pie malas un jau pēc nieka 3 h atgriezties kempingā.

pirmās lekcijas...vidzemes augstskola labāka


pirmās lekcijas ātri vien ļāva nonākt pie secinājuma, ka LV izglītības sistēma tomēr ir ne tikai galvastiesu, bet pat visa cilvēka stāva parāka. Vienlaicīgi notiek tikai viena lekcija neskaitot ,zviedru valodu. Uz pirmajām piecām nedēļām tā ir business leadership and communication- kaut kāds apvienojums starp vadības spēju attīstību skatot tās caur komunikācijas prizmu. Lielākā problēma-pasniedzējam vienlīdz trūkst kā pirmā tā otrā īpašība. Nezinu vai nepārliecināts cilvēks var mācīt ko par vadības zinībām, turklāt manāmas krietnas problēmas ar angļu valodas lietošanu un tās gramatikas izpratni no viņa puses.

Mācības balstās primāri un tikai primāri uz paša ieguldījumu. Lekcijās iegūtais pielīdzināms 1%, un tas nav no tiem vērtīgākajiem % manā skatījumā


Ballītes


katru vakaru notiek kāds saviesīgi sociāls pasākums arīdzan. Kā likums tie lielākoties beidzas kādā no krodziņiem. Šo daļu gan pa lielam izlaižam, jo pļēgurošana nav ne garā, ne arīdzan kabatā, jo par 0,5 l alus jāmaksā no 45-59 sek, kas attiecīgi ir 4,5-5,9 eiriki

bez tam notiek arī interesantāki pasākumi-piemēram sporta turnīri starp fakultātēm, kur piemēram jāspēlē zviedru interpretācija par beisbolu.

1 komentārs: