svētdiena, 2009. gada 27. septembris

Tērpu balle un pārgājiens

hei hei hei!!

Tērpu balle

Pagājušajā nedēļā par godu kārtējai dzimšanas dienai kaimiņos notika ballīte. Šoreiz tā tik tiešām izcēlās, jo gaviļniece norādīja obligāto ģērbšanās stilu-viss, izņemot apģērbu. Un patiešām tas tika ņemts vērā daudz nopietnāk nekā, kā vēlāk izrādijās, bija cerējusi namamāte.
Lielā skaitā pārstāvēti un pielāgoti tika atkritumu maisi, folijs, tomēr parādijās arī īpaši ekstravagantas iezīmes-autoriepas, krēslu palikņi un tūrisma paklājiņš Gintas izpildījumā



Paciņu nedēļa

vuuu..sajūta kā ziemassvētkos. Iesākumā saņēmām sūtījumu no Gintas mājām ar sen kāroto maizi un daudziem citiem labumiem, pēcāk kārta nāca pirms kāda laika jau iegādtai teltij. Kā noslēdzošo saņēmām paku no manām [Rūda] mājām ar tēvzemē aizmirstām biksēm un citām gana ģeldīgām padarīšanām. Paldies visiem sūtītājiem. Gaidam vēl :D:D:D

Zupas ceturtdiena

iknedēļu ceturdienās studentu pašpārvalde rīko zupas virtuvi. Par samērīgu cenu -30 sek, iegūsti iespēju ēst zupu un kādu otro ēdienu cik iekšā dabūt jaudā. Mans rezultāts 3 škīvji, Gintas 2. Garšīgi no tiesas!! Studentu visai iecienīts pasākums, jo tauta sarodas nepajokam daudz.

Pārgājiens



pats svaigākais no notikumiem. Pirms apmēram 4 h atgiezāmies no 3 dienu gara piedzīvojuma Zviedrijas un Norvēģijas pierobežas kalnos. Neticamas ainavas, plašumi, kur ieskrējušās vēja aukas mērojas spēkiem ar ik katru kas lielāks par ķērpi.
Pārgājienu organizēja skolas studentu sporta klubs. Kopā bijām 17 cilvēki, kuri par spīti piektdienas nemīlīgajam laikam 7:30 piektdienā jau rāpās mašīnās un devās uz 200 km attālo mērķi.





Autoceļš visus dabas un svaigā gaisa kārotājus pieved pie lielākās bāzes stacijas Zviedru pusē. Tālāk ceļu iespējams veikt tikai dažos veidos -kājām, ziemā ar slēpēm vai sniega močiem, vai helikopteru. Pēdējais paŗsvarā tiek lietots lai piegādātu produktus citām bāzes stacijām un dabas untumu gadījumā [ar tādiem cīnījamies arī mēs] no maršrta noceltu bezspēcīgos.

Kopējais maršruta garums ap 47 km. Ik pēc 6-10 km neparedzētiem gadījumiem paredzētas kalnu būdiņas. Lai sasildītos, tās lietojām arī mēs. Katrā pieejams telefons, kas lietojams ārkārtas gadījumos lai izsauktu glābējus. Mājiņas pie zemes nostiprinātas ar trosēm..tas vējam, kurš tādas ēd pusdienās.



Ik katrus padsmit kilometrus sastopama stacijas ēka, kur iespējams paŗnakšņot, nomazgāties un dabūt brokastis. Pirmajā naktī šo plezīru mēs ar Gintu nezimantojām un gulējām teltī..nakts gaitā gan cēlos augšā lai telts mietiņus stiprinātu ar 20 kg akmeņiem, jo nosacītais aizvējš diži mūsu guļvietu nesargāja.



Ceļš šeit kā jau pa kalnainu apvidu-te augšā, te lejā. Te pa upes gultni, te pa purveli. Mazās glābšanas mājiņas un norādes zīmes ir galvenās civilizācijas liecinieces šeit. Pārējais-kalni, upes, ezeri un ielejas.





Liels paŗsteigums bija sastaptie ziemeļbrieži. Tie ikgadējo tūristu armādu un bauru laika dēļ, tuvu skatāmi.



Otrajā dienā pēdējo stundu veicām krietnā lietū un vējā. Jūtot dabas pārspēku un uzzinot ka telti par velti atļauts celt 3 km attālumā no bāzes stacijas nolemjam samaksāt ne mazo naudu un palikt iekšā. Toties sauna un brokastis kā arī silta gulta pāŗāk netraucēja.



Nākamā diena sākas ar sliktas ziņas vēstošiem barometra rādītājiem. Spiediens krītas, vējš ceļas, arī lietus nekautrējas ierasties. Rīt klāt būšot arī sniegs (ar ledāju apmēram 500 m attālumā no bāzes stacijas no rīta ar sasveicinājāmies).
Dažu stundu laikā attapāmies ejot kārtīgā vētrā. Sausa nepalika neviena ražotāja jaka. Iešanas ātrums šodien pieklājīgs, jo stāvēt nozīmē salt. Pēc 4 h esam tik vien kā dažus km no sava izzejas punkta, lietus aprimstas, atstājot tikai vēju...Lielisks pārgājiens!







Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru