otrdiena, 2009. gada 6. oktobris

Pirmā sniega nedēļa! :)

Ginta
Pirmais kurss veiksmīgi nobeigts! Jipī-jēēēē! Jap, jap, tā nu ir patiesība – vienu no saviem kursiem jau esam piebeiguši! Prieks par to ceturtdienas rītā bija neaprakstāms! Jācer, ka nākamais nāks ar daudz labāku pasniedzēju un interesantākām lekcijām! ;)

Tomēr vēl kaut kad pa nedēļas visu mēs abi divi paspējām sašmorēt pelmeņveidīgos. Daļu taisījām ar malto gaļu, otru daļu –ar sieru. Tādi lieli gan sanāca, bet makten labi, tā gan!

Rūda mākslas darbs

Un vēl mūsu lielais nedēļas darbs bija zobsiksnas pievilkšana. Pēc viena salauzta instrumenta un daudziem, daudziem jautājumiem tētim skypā mums izdevās, un nejaukā skaņa bija zudusi!


Ballīte
Laikam jau lielākie un interesantākie notikumi pagājušajā nedēļā bija pašā nogalē. Piektdienā viss iesākās ar 4 meiteņu apvienoto dzimšanas dienas ballīti „Kājām gaisā” – meitenes ģērbās par puišiem, bet puiši – par meitenēm. Labi gan, ka mums nekur tālu apģērba gabali nebija jāmeklē... Bet daži bija ļoti centušies. Divi puiši pat bija iegādājušies un visu nakti (!) nostaigāja augstpapēžu kurpēs! Vēlreiz pierādījās tematisko ballīšu jautrība. Un puiši beidzot saprata, ko nozīmē būt meitenei.
No kreisās: Etienne (Francija) , Rū, Ginta, Maxims (Beļģija)

Pirmais sniegs!!!
Sestdiena bija mana lielā diena. Iesākums šai 21.gadadienai bija jau ballītē, kad ap pusnakti dzirdēju apsveikuma dziesmas 5 valodās – franču, itāļu, vācu, angļu un zviedru. Starptautiski! Pašu dienas daļu abi ar Rū (jo visi pārējie mēģināja atgūties pēc ballītes) pavadījām Sånfjället Nacionālajā parkā apmēram 150 km no Östersund. Vieta pasakaini skaista, tik pārāk pelēkas un nemīlīgas debesis mums tai dienā gadījās, līdz ar to ainavas nekādas. Bet tik un tā... Rū saka, ka tā ir viena no vietām Zviedrijā, kur dzīvo brūnie lāči. Par laimi, mēs gan nevienu nesatikām. Laikam jau ziemas guļa tiem čomiņiem!

Ir, ir, iespējams tur uzkāpt un nokāpt lejā 2,5 h laikā ar visu pusdienu pārtraukumu! :)

Lielākais pārsteigums taidienā bija sniegs. Mūsu mazā pārgājiena sākumā tas tikai mazām, retām pārsliņām sniga, bet pēc pusdienu pauzes, kad jau bijām mazuliet pakāpušies – skat, skat, putenis klāt! Jā, kalna galā vējš bija tik stiprs, ka knapi kājās stāvējām... Bet tā sajūta, ka vējš un sniegs sitas sejā (turklāt manā dzimšanas dienā) bija tiešām neaprakstāmi kolosāla!

Mazie sniega stabiņi uz akmeņiem virsotnē. Kaut ko līdzīgu izjutām arī uz savām sejām.

Jau minēju par iztrūkstošo ainavas elementu mūsu pārgājienā. Tomēr īsi pirms lielākā sniegputeņa uzbrukuma paspējām iemūžināt virsotni, kurā pēcāk arī uzkāpām.


Pievarētā virsotne

Un te nu pārgājiena rezultāts: ja sākumā bija tikai daži reti sniega pleķīši, tad jau pēc 2,5 stundām tas viss izskatījās tā. Jāteic, ka Žozei šis laiciņš gan patikās un viņa, šķiet, ripinājās pat labāk kā pirms tam!

Pirms un pēc

Pēc aktīvās dienas sekoja ne mazāk patīkama vakara daļa. Nopirkām garšīgu kūciņu un gaidījām ciemiņus. Neiztrūka arī virtuālo apsveikumu pārlasīšana un dziesmiņu noklausīšanās skypā (paldies, mani mīļie!). Laikam jau savējo sveicieni radīja vislielāko, patiesāko prieku! Vēlreiz paldies!

Āfrikāņu mūzika

Pēcāk kopā ar dažiem ERASMUS devāmies uz Āfrikāņu vakaru pilsētā, kas priecēja ne tikai ar brīvu, nepiespiestu atmosfēru, bet arī ar patīkamu, kustēties rosinošu mūziku. Katrā ziņā – daudz labāk par ierasto, parasto bum-cik-bum-cik padarīšanu! Rezultāts = kolosāls vakars un tiešām izdevusies diena!
Kopā ar Frederico (Itālija)

Tā nu mums te iet! Informācia mammām - esam paēduši, veseli un staigājam siltām kājiņām! ;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru