Iesākums
Pavisam parastā otrdienas vakarā mēs trīs – Ginta, Rūdis un Žozefīne – devāmies ceļā uz Zviedru zemi. Protams, neizpalika arī lieliskais pavadītāju pulks – Mamma, tētis, brālkis ar sievu un manas draudzenes Ieva un Inga, par ko mums trim bija patiess prieks un liels paldies par to! ;)
Žozefīne atrada sev ērtu vietiņu blakus nedaudz lielākām un jaunākām mašīnām, bet mēs devāmies uz savu kajīti, kas bija tieši virs automašīnu klāja. Vakara gaitā iepazināmies ar prāmja izklaides piedāvājumu – piedalījāmies kādā superquiz, guvām ieskatu Stokholmā, klausījāmies dzīvo mūziku un arī karaoke mazuliet... Un paldies mūsu mammām par ļoti garšīgajām karbonādēm! Vēderiem bija patiess prieks! ;)
Stokholma
Pirmo dienu Zviedrijā nolēmām pavadīt, nedaudz iepazīstot un izbaudot Stokholmu. Bijām bruņojušies ar dažādām pilsētas kartēm un lielu kāri kaut ko ieraudzīt un izdarīt. Žozefīni atkal atstājām citu auto sabiedrībā, bet paši tikmēr devāmies uz „Djurgarden salu” – vietu, kur Stokholmā koncentrējas gandrīz visi muzeji un izklaides vietas. Pirmais punkts – Vasa muzejs. Uzzinājām stāstu par ļoti slaveno zviedru kuģi Vasa, kas nogrima tā pirmajā ceļojumā. Ne kā Titāniks, kas šķērsoja Atlantijas okenānu, nē! Vasa nogrima savā ostā pēc dažu minūšu ceļošanas, jo kuģa būvētāji bija piemirsuši to, ka tik smagam kuģim ir nepieciešama dziļāka iegrime un to, ka apaļi akmeņi īsti neder stabilitātes nodrošināšanai.. Diezgan dīvains stāsts, bet tā nu tas ir!
Pēc izglītojošās dienas daļas devāmies uz „Gruna Lund” atrakciju parku, kur izbraukājāmies pa amerikāņu kalniņiem, piedzīvojām brīvo kritienu, riktīgu izkratīšanu un smieklu devu greizo spoguļu mājā. Vislielākās emocijas pēc kalniņiem [jap, Ieviņ, tie vēl joprojām ir tikpat labi! ;)]
Pēc aša Info centra apmeklējuma turpinājām savas gaitas uz „Hard Rock Cafe”, bet aliņš šoreiz izpalika, jo vēl bija jāstūrē. Bet krekliņu gan atradu! Jēj! Paldies Rūdim par pacietību mērot garo ceļu kājām! ;)
Nu ko – vakars jau klāt un dodamies Uppsala virzienā, pa ceļam skatoties un meklējot vietiņu nakšņošanai. Žozei sagribējās Rūda spēcīgo iepūtienu trubiņā, bet tā līdz šim viss ok!
Un tad... Tēti, tālāk nelasi!
Braucām pa mazu celiņu, meklēdami labāku vietiņu nakšņošanai, kad man pēkšņi sagribējās pārbaudīt pavisam slikti iebrauktu celiņu zālē. Rezultātā uzdūrāmies kaut kādam baļķim, kas diezgan ļoti salocīja kaut ko, kas traucēja ātrumkārbas darbību. :[ Pirmais, otrais un piektais ātrums bija pieejams tikai pēc ļoti spēcīgiem grūdieniem. Pirmais vakars līdz ar to bija bēdīgās noskaņās.
Tēti, tagad atkal vari lasīt...
Vietiņu gulēšanai atradām, paēdām un čuč-čuč... Bet vēlāk naktī es pamodos no diezgan spēcīgās mēnesgaismas, kas man spīdēja tieši sejā. Kādu laiku vaļājos un tad TAS notika – es dzirdēju alni [Bē-bēēēēē, maniem vecākiem mājas ir tā lietiņa, kas atdarina viņa balsi, vari paklausīties!]. Un lielā baile bija klāt. Par laimi viņa bļāviens nebija ilgs un tas ātri vien kaut kur pazuda. Pēcāk bija bik žēl, ka neizdevās to brīnumu arī apskatīt..
Uppsala
Pirmais svarīgais darbs – savest kārtībā Žozīti. Pēc kāda laipna, bet ļoti aizņemta meistara ieteikuma devāmies uz Uppsalu, kur divi smaidīgi turki parūpējās par Žozefīnes ātrumkārbu un jau pēc stundas viss bija kārtībā. FU-fu man! Pēc šī gadījuma braucu uizmanīgi un nekur nost no ceļa vairs nelienu. Ceru, ka būšu labojusies!
Uppsalā apskatījām tās katedrāli, pili, universitāti un botānisko dārzu, bet vēlāk devāmies jūras virzienā – uz .... Pusdienu pauzītē satikām kādu kaislīgu zviedru skrējēju, kas savos 68! Vēl joprojām braukā pa pasauli, lai piedalītos dažādos maratonos un sacensībās. Mūsu dienas varonis! ;)
Pēcāk atrodam jauku ezeriņu ar daudziem akmeņiem un neparasti tumšu ūdeni. Ļoti gribas peldēties, tāpēc šo izdevību garām nelaižam ne pa kam!
Vakarā vēl neliela pastaiga pa kādu dabas rezervātu, kur takas bija govju iemītas... Un tad skaistā un ļoti mierīgā nakšņošana priežu mežā pie melleņu krūmiem. Ņamī-ņam!
Zvejnieku ciematiņi
Uz Ziemeļiem no Stokholmas zviedri ļoti lepojas ar saviem zvejnieku ciematiņiem, kas ir saglabājuši savu senīgo, mīlīgo izskatu un vilināt vilina tūristus. Ļoti sagribās zivi, tāpēc dodamies iekšā kādā makten interesantā pārdošanas vietā. Redzam trīs ledusskapjus, kur stāv dažādas zivis; uz katra iepakojuma ir cena. Naudiņa jāatstāj vienā no ledusskapjiem, kur uzraksts „kassa”. Brīvi ieliec un izņem, cik patīk! Tāda uzticēšanās!
Vakars gan bija tāds biki interesants, jo gandrīz trīs stundas meklējām guļamvietiņu... Visas ezermalas pilnas dažāda izmēra mājiņām un vasarnīcām, liekas, katrs pleķītis te privatizēts. Ceļus bez jēgas zviedri netaisa, varbūt tāpēc tie, kas ir, ir tiešām teicamā stāvoklī. Nekur nolīst līdz ar to nav īsti iespējams. Tā nu braukājām, līdz beidzot atradām - ar skaistu skatu uz jūru. Iegādātā zivs bez prasīšanas diezgan ātrā tempā pazuda mūsu puncīšos.. :)
Naktī līdz nelabumam cīnījāmies ar odiem, kuriem neinteresēja ne Rūda moskītu tīkliņš, nedz pretodu līdzeklis, kas mums bija uzklāts neparasti biezā kārtā. Tā kārtīgi aizmigām tikai tad, kad odi pazuda - kaut kad rīta pusē..
Pirmā diena Harnosand
Par spīti negulētajai naktij, bija manāms satraukums, kad devāmies mūsu nākamās ilgās dzīvesvietas virzienā... Pa ceļam vēl apskatījām kādu brīvdabas muzeju (tur bija tik ļoti piemīlīgs zaķītis!!! ) un tad - esam galā!
Bez liekas šaubīšanās atradām norādīto adresi un gājām iekšā hostelī, kur nevienu gan neatradām... Mūsu durvīs ielikta atslēga - nāc un dzīvo! Beidzot tikām dušā, bet tad jau arī īpašnieks mūs atrada un visi iepazīšanās rituāli arī tika noturēti. Maz pamazām sagaidijām vēl dažus personāžus, ar kuriem kopā pavadīsim nākamās divas nedēļas.. Viss kā jau vienmēr - feini un satraucoši. Vakarā nolemjam doties pilsētas izpētē, un te nu arī seko pats jocīgākais...
Valodu kursi
Pēc lieliskas svētdienas, ko pavadījām, pa daļai iepazīstot atbraucējus, pa daļai atpūšoties pludmalē (ļoti akmeņaina un ar ne pārāk foršu ūdeni) nāk darbīgā pirmdiena. Sākas valodu kursi.
Mācāmies skaitīt un arī alfabētu. Ir diezgan grūti, jo daudz kas jauns un nedzirdēts. Vakarā savas zināšanas pastiprinām speciālā programmā. Pēc pāris stundu sēdēšanas pie datora saprotam, ka labi nav... Grūti iekustināt tās pelēkās šūniņas.. Bet tā viss ir forši un visiem ir prieks, ka varam kaut ko iemācīties un saprast, kas apkārt notiek. Lielākais prieks bija veikalā, kad beidzot varēja saprast, ko saka pārdevējs...
Valodu kursiem ir izveidota mājaslapa, kur var paskatīt bildēs, kā mums te iet...
Adrese: www.miun.se/eilc
Un te būs dziesma, kas man ļoti, ļoti patīk un kura ir jāiemācās, lai var dziedāt arī zviedru valodā..! http://www.youtube.com/watch?v=42JOswXMm64&feature=related
Bildes Rūdis solās ielikt kaut kad biki vēlāk..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru