trešdiena, 2009. gada 26. augusts

Östersund

Ginta

Tā nu saulainās pirmdienas rītā kāpām atkal Žozefīnē iekšā un devāmies tālāk virzienā uz savām pusgadā mājām - Östersund pilsētu. Bet ne jau pa taisno, kur nu... Pa ceļam vēl apskatījām vairākas skaistas vietas:



Hoga Kusten (Augsto krastu) tiltu, kas pēc savas formas un izmēriem atgādina to, kas iekš ASV - Zelta vārtu tiltu... Iespaidīgais! :)

Tālāk devāmies uz Augstajiem krastiem, jo gribējām apskatīt kaut ko no Zviedrijas krastu bagātības un varbūt arī kādu UNESCO vietiņu. Un te nu sākās mūsu nervbendīte... Žoze sāka bik šķaudīties un klepot, neiet augšā kalniņā. Vairākas reizes izmēģinājām iepūt trubiņā metodi, bet arī tā nelīdzēja... Iet jau iet, tik tā raustīti... Tā kā bijām diezgan patālu no lielā ceļa (jo mēs braucām pa tūristu ceļu ar skaistajiem skatiem, protams!), nolēmām kaut ko arī apskatīt un iegriezāmies kādā darbas rezservātā:




Pirmā vieta, kur beidzot neredzējām kādu salu vai ko tamlīdzīgu! :) Jūra gandrīz bezgalīgā un neaizsniedzamais horizonts... :) Akmeņi bija silti, tāpēc nevarējām atturēties no nelielas saulītes paķeršanas pludmalē un arī pusdienu ieturēšanas..

Pēcāk lēnā garā čunčinājām uz skaistā ceļa beigām. Tā kā ar mašīnīti labāk nebija, nolēmām doties Östersund virzienā. Pa ceļam vēl un vēl baudījām kalnus un ezerus, ezerus un kalnus. Pievakarē paviesojāmies vēl kādā interesantā vietiņā - Doda Fallet jebšu Mirušie ūdenskritumi:



Šajā vietā reiz bija skaists un varens ūdenskritums, bet 18.gs beigās kāds izdomāja, ka ir nepieciešams kuģojams kanāls, kas apietu šo ūdenskritumu. Un tā viss ūdens no šīs upītes pēcāk nonāca kanālā, bet te tagad var apskatīt, kas gan īsti ūdenskritumam vēderā...

Otrā mūsu ceļošanas diena bija daudz aktīvāka, jo apmēram 50km pirms Östersund atradām jauku vietiņu pakāpelēšanai, ko ar lielāko prieku izmantojām! Jāpiebilst vien, ka skats no klints augšas bija tiešām skaistais! :)




Veiksmīgi nonācām galā un pat atradām savu dzīvojamo vietiņu.. Mēs dzīvojam milzīga kempinga maliņā kopā ar vēl apmēram 100 studentiem, kas gan vēl nav saradušies. Mums ir maza rindu mājiņa ar vienu istabiņu, kas ir apvienota ar virtuvīti. Pašiem mums ir sava vannas istaba un koridorītis. Kopumā istabā ir 2 divstāvīgās gultas, tā kā - ja kāds grib braukt ciemos - droši! :) Vietiņu nakšņošanai atradīsim! Mājiņa ir silta un nu jau arī mājīga, jo esam iekārtojušies! Bildītes apsolām nedaudz vēlāk, jo vēl neeasam sabildējuši - bēt - labs nāk ar gaidīšanu! :)

Rīt mums sākas iepazīšanās nedēļa un notiek arī reģistrēšanās mācībām. Tad noteikti uzzināsim ko vairāk par mūsu lekciju grafiku un pārējo, kas saistīts ar universitāti.

Un te būs mūsu mazais veltījums Ingai un Ievai! Mca-mca!

EILC nu ir galā!

Ginta

Nu jau kā vairākas dienas valodu kursi ir beigušies... Pēdējā nedēļa bija visai saspringta mācību ziņā. Piektdien kārtojām īstu zviedru valodas eksāmenu kopā ar citiem studentiem - parādniekiem. Mums pat bija savi īpašie eksāmena uzraugi! Kaut kad drīzumā saņemsim savā pastkastītē tikpat īstu EILC kursu sertifikātu un droši vien arī eksāmena rezultātus.. :)

Par spītim daudzajām stundām, ko pavadījām pie zviedru valodas programmas, paspējām arī visi kopistiski sačomoties. Mums pat bija savs "International evening", kad katras valsts pārstāvji gatavoja raksturīgos ēdienus. Mums bija pavisam vienkārši, jo iepriecējām citus ar saviem pelēkajiem zirņiem ar gaļiņu un sīpoliem. Saldajā ēdienā bijām sagatavojuši ābolu plātsmaizi un olu baltuma kūciņu (lielu bezē cepumu).



Te nu esam visi mēs mūsu mazajā virtuvītē... :)

Lieki piebilst, ka visi ēdieni bija dievīgi! :) Pēcāk vakaru turpinājām ar dažādām spēlēm un visādām citām atrakcijām! :)

Piektdien, pēc eksāmena visi koīgi devāmies nelielā apmēram 4km pārgājienā uz jauku atpūtas vietu pie kanāla, bet nu jau nedaudz tuvāk jūriņai... Tur mūs priecēja ugunskura siltums, lietus slapjums un kanoe laivu slīdēšana pa ūdeni! Ak, jā, es pat nopeldējos, jo kaut kā biaj tā sajūta, ka vēlāk jau diez vai... Ūdens bija auksts, tas tiesa, bet tik un tā - bija super!




Tā nu tā pēdējā nedēļiņa pagāja, un klāt jau svētdiena. Pavisam skumīgi bija atvadīties vienam no otra...

Re ku var apskatīt mūsu veidoto priekšnesumu pasniedzējiem: http://dooku.miun.se/svenska/eilc/avslutning.htm

Un te esam visi mēs kopā! Tiešām jauki bija! ;)



Vēl pēdējā dienā pirms aizbraukšanas devāmies kruīza izbraucienā pa Harnosandas ieliņām... Tikai žēl, ka nebija gandrīz nevienas pienācīgas amerikāņu mašīnas, kas mums pievienotos... Laikam īsti neizpratām, kad īsti ir tas laiks, kad varam kruīzot...

svētdiena, 2009. gada 16. augusts

sūrstromming-pūdētā siļķe


Rūdis..

Ārā ik dienas šķiet paliek vēsāks. Zviedrijai manāmi pietuvojas rudens. Nepierasti, jo Latvijā augusts, kaut lietains, tomēr silts. Šeit bez džempera un šalles neiztikt jau tagad. Esmu pārliecināts, ka drīz vajadzēs arī ko krietni nopietnāku.

Pagājušā nedēļa pagāja diezgan intensīvās mācībās. Bieži likās, ka apjoms krietni par lielu. Dienā saņemam informācijas daudzumu, kas normāli paredzēts mēnesim...līdzīgi kā pirmdienā mēģināt apēst visas nedēļas devu. Kkā jau kuļamies uz priekšu, no rīta agri dodoties uz lekcijām, pēc tām uz datortelpu pildīt vingrinājumus, kamēr mute izkaltusi no zviedru valodas.

Mācības balstās uz mācīšanos runājot, tāpēc vingrināmies ne pa jokam...bišk jau sanāk ar ;]. Traucē valodu putra. Nereti parādās teikumi, kuri sastāv gan no angļu, latviešu un zviedru vārdiem.

Bijām ekskursijā uz lielisku vietu. Bijušajā psihiatriskajā slimnīcā izveidotu atrakciju parku, kurā viss notiek pēc datorspēles principa. Cilvēku komanda risina fiziskus un prāta uzdevumus un iet no vienas istabas uz otru. Jālien, jārāpo, jāceļ jālec, jākāpj, un jādomā, jādomā, jādomā. Izpildot uzdevumu pareizi, atveras durvis uz nākamo līmeni, Nepareizs lēmums un izrietošā kļūda-sāc no jauna. Lienot pa caurulēm un kambariem nemanot tu no pirmā mājas stāva nonāc trešajā.....kkas tāds, kas ir tikai zviedrijā...

Šodien ir sestdiena 15. augsts. Pildījām uzdevumu- komandās devāmies uz pilsētu lai intervētu vietējos iedzīvotājus par Zviedrijas delikatesi-pūdētu siļķi. 8 no satiktajiem 14 teicās, ka delikatese ir īstais vārds, pārējie atzina ka nespēj ieēst ko tik smirdīgu. Pēcāk gatavojām prezentācijas ar iegūtajiem rezultātiem. Un rīt lielā diena-ēdīsim paši...tāpēc varbūt šīs ir pēdējās rindas :D

16. augusts-siļķe nogaršota. Smaka patiešām neatkārtojama. Jābūt ļoti uzmanīgam verot vaļā konservus, jo tajos laika gaitā uzkrājas gāze un nepareizi to darot, bundža var izšļākt ārā visu savu saturu. Mūsu zviedru valodas pasniedzēji, protams, bija šīs delikateses profesionāļi, kā rezultātā viss bija precīzi līdz sīkumam. Pats galvenais-attaisītās zivs bundžas jātur pie atvērta loga :D

Pašu zivi ēd kopā ar svaigi vārītiem kartupeļiem, sīpoliem, un citām parastām sastāvdaļām, tās saliekot lavaša tipa maizē. Par spīti smakai, garša ir laba, tomēr neattaisnoja cerības, jo līdzīga pašmāju ķilavām. Kopumā apēdām 3 zivis.

otrdiena, 2009. gada 11. augusts

Pirmās dienas iekš to Zviedr' zem'

Ginta

Iesākums


Pavisam parastā otrdienas vakarā mēs trīs – Ginta, Rūdis un Žozefīne – devāmies ceļā uz Zviedru zemi. Protams, neizpalika arī lieliskais pavadītāju pulks – Mamma, tētis, brālkis ar sievu un manas draudzenes Ieva un Inga, par ko mums trim bija patiess prieks un liels paldies par to! ;)

Žozefīne atrada sev ērtu vietiņu blakus nedaudz lielākām un jaunākām mašīnām, bet mēs devāmies uz savu kajīti, kas bija tieši virs automašīnu klāja. Vakara gaitā iepazināmies ar prāmja izklaides piedāvājumu – piedalījāmies kādā superquiz, guvām ieskatu Stokholmā, klausījāmies dzīvo mūziku un arī karaoke mazuliet... Un paldies mūsu mammām par ļoti garšīgajām karbonādēm! Vēderiem bija patiess prieks! ;)


Stokholma

Pirmo dienu Zviedrijā nolēmām pavadīt, nedaudz iepazīstot un izbaudot Stokholmu. Bijām bruņojušies ar dažādām pilsētas kartēm un lielu kāri kaut ko ieraudzīt un izdarīt. Žozefīni atkal atstājām citu auto sabiedrībā, bet paši tikmēr devāmies uz „Djurgarden salu” – vietu, kur Stokholmā koncentrējas gandrīz visi muzeji un izklaides vietas. Pirmais punkts – Vasa muzejs. Uzzinājām stāstu par ļoti slaveno zviedru kuģi Vasa, kas nogrima tā pirmajā ceļojumā. Ne kā Titāniks, kas šķērsoja Atlantijas okenānu, nē! Vasa nogrima savā ostā pēc dažu minūšu ceļošanas, jo kuģa būvētāji bija piemirsuši to, ka tik smagam kuģim ir nepieciešama dziļāka iegrime un to, ka apaļi akmeņi īsti neder stabilitātes nodrošināšanai.. Diezgan dīvains stāsts, bet tā nu tas ir!


Pēc izglītojošās dienas daļas devāmies uz „Gruna Lund” atrakciju parku, kur izbraukājāmies pa amerikāņu kalniņiem, piedzīvojām brīvo kritienu, riktīgu izkratīšanu un smieklu devu greizo spoguļu mājā. Vislielākās emocijas pēc kalniņiem [jap, Ieviņ, tie vēl joprojām ir tikpat labi! ;)]


Pēc aša Info centra apmeklējuma turpinājām savas gaitas uz „Hard Rock Cafe”, bet aliņš šoreiz izpalika, jo vēl bija jāstūrē. Bet krekliņu gan atradu! Jēj! Paldies Rūdim par pacietību mērot garo ceļu kājām! ;)


Nu ko – vakars jau klāt un dodamies Uppsala virzienā, pa ceļam skatoties un meklējot vietiņu nakšņošanai. Žozei sagribējās Rūda spēcīgo iepūtienu trubiņā, bet tā līdz šim viss ok!

Un tad... Tēti, tālāk nelasi!


Braucām pa mazu celiņu, meklēdami labāku vietiņu nakšņošanai, kad man pēkšņi sagribējās pārbaudīt pavisam slikti iebrauktu celiņu zālē. Rezultātā uzdūrāmies kaut kādam baļķim, kas diezgan ļoti salocīja kaut ko, kas traucēja ātrumkārbas darbību. :[ Pirmais, otrais un piektais ātrums bija pieejams tikai pēc ļoti spēcīgiem grūdieniem. Pirmais vakars līdz ar to bija bēdīgās noskaņās.


Tēti, tagad atkal vari lasīt...


Vietiņu gulēšanai atradām, paēdām un čuč-čuč... Bet vēlāk naktī es pamodos no diezgan spēcīgās mēnesgaismas, kas man spīdēja tieši sejā. Kādu laiku vaļājos un tad TAS notika – es dzirdēju alni [Bē-bēēēēē, maniem vecākiem mājas ir tā lietiņa, kas atdarina viņa balsi, vari paklausīties!]. Un lielā baile bija klāt. Par laimi viņa bļāviens nebija ilgs un tas ātri vien kaut kur pazuda. Pēcāk bija bik žēl, ka neizdevās to brīnumu arī apskatīt..


Uppsala

Pirmais svarīgais darbs – savest kārtībā Žozīti. Pēc kāda laipna, bet ļoti aizņemta meistara ieteikuma devāmies uz Uppsalu, kur divi smaidīgi turki parūpējās par Žozefīnes ātrumkārbu un jau pēc stundas viss bija kārtībā. FU-fu man! Pēc šī gadījuma braucu uizmanīgi un nekur nost no ceļa vairs nelienu. Ceru, ka būšu labojusies!

Uppsalā apskatījām tās katedrāli, pili, universitāti un botānisko dārzu, bet vēlāk devāmies jūras virzienā – uz .... Pusdienu pauzītē satikām kādu kaislīgu zviedru skrējēju, kas savos 68! Vēl joprojām braukā pa pasauli, lai piedalītos dažādos maratonos un sacensībās. Mūsu dienas varonis! ;)


Pēcāk atrodam jauku ezeriņu ar daudziem akmeņiem un neparasti tumšu ūdeni. Ļoti gribas peldēties, tāpēc šo izdevību garām nelaižam ne pa kam!

Vakarā vēl neliela pastaiga pa kādu dabas rezervātu, kur takas bija govju iemītas... Un tad skaistā un ļoti mierīgā nakšņošana priežu mežā pie melleņu krūmiem. Ņamī-ņam!


Zvejnieku ciematiņi

Uz Ziemeļiem no Stokholmas zviedri ļoti lepojas ar saviem zvejnieku ciematiņiem, kas ir saglabājuši savu senīgo, mīlīgo izskatu un vilināt vilina tūristus. Ļoti sagribās zivi, tāpēc dodamies iekšā kādā makten interesantā pārdošanas vietā. Redzam trīs ledusskapjus, kur stāv dažādas zivis; uz katra iepakojuma ir cena. Naudiņa jāatstāj vienā no ledusskapjiem, kur uzraksts „kassa”. Brīvi ieliec un izņem, cik patīk! Tāda uzticēšanās!


Vakars gan bija tāds biki interesants, jo gandrīz trīs stundas meklējām guļamvietiņu... Visas ezermalas pilnas dažāda izmēra mājiņām un vasarnīcām, liekas, katrs pleķītis te privatizēts. Ceļus bez jēgas zviedri netaisa, varbūt tāpēc tie, kas ir, ir tiešām teicamā stāvoklī. Nekur nolīst līdz ar to nav īsti iespējams. Tā nu braukājām, līdz beidzot atradām - ar skaistu skatu uz jūru. Iegādātā zivs bez prasīšanas diezgan ātrā tempā pazuda mūsu puncīšos.. :)


Naktī līdz nelabumam cīnījāmies ar odiem, kuriem neinteresēja ne Rūda moskītu tīkliņš, nedz pretodu līdzeklis, kas mums bija uzklāts neparasti biezā kārtā. Tā kārtīgi aizmigām tikai tad, kad odi pazuda - kaut kad rīta pusē..


Pirmā diena Harnosand


Par spīti negulētajai naktij, bija manāms satraukums, kad devāmies mūsu nākamās ilgās dzīvesvietas virzienā... Pa ceļam vēl apskatījām kādu brīvdabas muzeju (tur bija tik ļoti piemīlīgs zaķītis!!! ) un tad - esam galā!


Bez liekas šaubīšanās atradām norādīto adresi un gājām iekšā hostelī, kur nevienu gan neatradām... Mūsu durvīs ielikta atslēga - nāc un dzīvo! Beidzot tikām dušā, bet tad jau arī īpašnieks mūs atrada un visi iepazīšanās rituāli arī tika noturēti. Maz pamazām sagaidijām vēl dažus personāžus, ar kuriem kopā pavadīsim nākamās divas nedēļas.. Viss kā jau vienmēr - feini un satraucoši. Vakarā nolemjam doties pilsētas izpētē, un te nu arī seko pats jocīgākais...


Pilsētā ir viena galvenā iela, apmēram 1km gara. Bija sestdienas vakars, un pilsētā notika arī kāds mūzikas festivāls, kuru gan klausījāmies pa gabalu, jo dikti negribējās maksāt naudiņu. Tā nu sēžam un pļāpājam kādā no aizvērtajām kafejnīcām. Pēc neilga laiciņa pamanām, ka pa ielu automašīnas riņķo turp un šurp - turp un šurp... ā, starp citu, viņiem ir ļoti daudz veco amerikāņu autiņu.. Tā nu visi izrādās, kā tik māk un riņķo pa ielu. To pašu dara arī vienkārši gājēji... Pēcāk izrādījās, ka tas ir normāls veids, kā šejienieši pavada sestdienas vakarus. Pilsēta ir maza, un visi grib parādīt, cik skaisti viņi ir un cik spīdīga ir katra mašīna. Angļu valodā tas saucās cruising (kā kruīzs).

Valodu kursi

Pēc lieliskas svētdienas, ko pavadījām, pa daļai iepazīstot atbraucējus, pa daļai atpūšoties pludmalē (ļoti akmeņaina un ar ne pārāk foršu ūdeni) nāk darbīgā pirmdiena. Sākas valodu kursi.
Mācāmies skaitīt un arī alfabētu. Ir diezgan grūti, jo daudz kas jauns un nedzirdēts. Vakarā savas zināšanas pastiprinām speciālā programmā. Pēc pāris stundu sēdēšanas pie datora saprotam, ka labi nav... Grūti iekustināt tās pelēkās šūniņas.. Bet tā viss ir forši un visiem ir prieks, ka varam kaut ko iemācīties un saprast, kas apkārt notiek. Lielākais prieks bija veikalā, kad beidzot varēja saprast, ko saka pārdevējs...

Valodu kursiem ir izveidota mājaslapa, kur var paskatīt bildēs, kā mums te iet...
Adrese: www.miun.se/eilc

Un te būs dziesma, kas man ļoti, ļoti patīk un kura ir jāiemācās, lai var dziedāt arī zviedru valodā..! http://www.youtube.com/watch?v=42JOswXMm64&feature=related

Bildes Rūdis solās ielikt kaut kad biki vēlāk..